Š.g. 11.februārī bija vēsturiska diena fizikā: paziņots par gravitācijas viļņu atklāšanu 2015.g. 14.septembrī. To darīja LIGO eksperiments. Daudz jau rakstīts, bet tomēr, man jāpiemin šeit. Varbūt izdosies šis tas paskaidrot, vai vismaz pašam saprast labāk:) Oficiālais raksts par rezultātu atrodams šeit. Cenšos to paskaidrot.
Lai saprastu gravitācijas viļņus, vispirms ir jāsaprot Einšteina vispārīgā relativitātes teorija no 1915.g., kas piedāvāja pavisam jauno skaidrojumu gravitācijai. Līdz tam brīdim, gravitāciju skaidroja Ņūtona likums, pēc kura gravitācija bija pievilkšanas spēks starp diviem ķermeņiem. Einšteins piedāvāja skaidrot gravitāciju ar ģeometriju. Pēc Einšteina, ķermeni vienmēr seko īsākajam ceļam starp diviem punktiem, bet tas nenotiek 3-dimensionālā telpā, bet 4-dimensionāla laiktelpa (3 telpiskas dimensijas + laiks), kuru ķermeņu masa izliec.
3 Comments
Iepriekšējais ieraksts bija par to, ka Dievs pēc kristietības sapratnes nav augstākā būtne, bet pati esme (ipsum esse subsistens Latīņu valodā). Bet vai tāds tiešam eksistē? Katoļu baznīca māca, ka Dievu, visu lietu pirmsākumu un galamērķi, var iepazīt ar cilvēka prāta dabisko gaismu, izejot no radītām lietām. -- Katoļu baznīcas katehisms, Nr. 36 Iespējamu ceļu ir daudz, un starp viņiem ļoti pazīstami ir Sv. Akvīnas Toma tā saukti 5 ceļi (quinque viae), kurus viņš skicē savas grāmatas Summa Teologica I.daļā, 2.jautājumā, 3.artikulā. Mums nav garantijas, ka šī "ceļi" ir pareizi vai pārliecinoši, bet jebkurā gadījumā ir interesanti. Domāju, ka ir vērts apskatīt trešo ceļu, kas ir saistīts ar lietu nosacītību (contingentia), tas ir, ka var eksistēt bet var arī neeksistēt. Tādēļ ir vajadzīgs skaidrojums, kāpēc eksistē, ja mēs to redzam. Tāpēc mēs arī jautājām: Kāpēc šeit ir netīra kafijas tase? To atstāja X, jo viņš ir izklaidīgs. Kāpēc esmu slims? Man ir vīruss. Utt. To mēs varam darīt ar katru realitāti: meklēt iemeslu, kāpēc tas tā ir, jo varētu būt arī citādi. Tas arī ir zinātnes pamats. Un sanāk, ka katra lieta, ko zinām, ir nosacīta. Es esmu, bet varētu arī nebūt, ja mani vecāki nebūtu satikušies. Tā pat ar visu visumu. Vai tam ir jābūt? Liekas, ka nē. Tādēļ, mums ir jāatrod iemeslu, kāpēc visums ir. Tātad, līdz šim:
Novembra sākumā skatījāmies šeit vienu BBC seriāla Dr. Who epizodi “Nogalini mēnesi” (Kill the moon), kas man diezgan iespaidoja. Šis seriāls, kas jau eksistē kopš 1963.g. dažādos variantos, ir diezgan īpatnējs. Galvenais varonis, Doktors, ir citplanētietis, kuram ir inteliģents aparāts – TARDIS -, angļu policijas kabīnes veidā, kas spēj ceļot pa laiku, un to dara bieži neparedzamā veidā. Uz šī radoša (vai īpatnēja) fona, šī epizode piedāvāja vēl īpatnējāko sižetu. Kopā ar kompanjonu, skolotāja Klāru (Džena Kolmane), un viņas 15.gadīgo skolnieci Kortneja (Elisa Džordža) Doktors (Pīters Kapaldijs) ceļo uz 2049.g. Kad izej no TARDIS viņi nonāk mēnesī un satiek 3 astronautus no zemes, kas ceļoja uz mēnesi ar kodolbumbām, jo mēnesi bija pieņēmis svaru, kas apdraud zemi ar lielāku gravitācijas spēku un ar to saistītām parādībām. Doktors izpēte situāciju un atklāj, ka mēness nav vienkāršs pavadonis, bet milzīga ola, kurā miljonu gadu gaitā ir audzis milzīgs kosmosa pūķis. Viņš attēlo pūķi ar tehnoloģiju, kur bija atstājuši kalnraci uz mēneša un izsauc: “Man liekas, ka tas ir unikāls....man liekas, ka tas ir skaists!” Aizvakar biju uz paneļdiskusiju “Vai zinātne apglabājusi Dievu?”, kas notika LU lielajā aulā. Divu stundu laikā, daudz, kas interesants tika pateikts, bet pirmā lieta, kas man likās īpaši nozīmīgi bija tas, ka LU aulā bija pārpilna, galvenokārt ar jauniešiem, un bija pat diezgan daudz cilvēku, kuri nevarēja atrast sēdvietu. Tas liecina par to, ka jautājums par Dievu tomēr ir interesants daudziem cilvēkiem. Domājot nedaudz, tam tomēr nevajadzētu būt pārsteidzošam, neskatoties uz to, cik daudz no tiem cilvēkiem tic Dievam, vai apmeklē dievkalpojumus regulāri (es nezinu), ja mēs atcerēsimies Sv. Augustīna vārdus: Tu mūs esi radījis sev un mūsu sirds ir nemierīga, kamēr tā neatdusas Tevī. Kad cilvēki uzzina, ka esmu fiziķis un arī ticīgs katolis, tad daudziem tas liekas nesaprotams. Man savukārt ir nesaprotams, kāpēc tas ir nesaprotams, jo esmu tā dzīvojis diezgan ilgi, un starp manām daudzām problēmām, šis nav viens no tām. Bet tā nesaprašana pastāv, tā kā droši vien ir arī kaut kādi labi iemesli tam. Tādēļ mans pienākums ir paskaidrot sevi. Acīmredzami nespēju sevi paskaidrot ļoti labi, tādēļ ļoti priecājos, kad kopā ar dažiem draugiem skatījos lekciju par internetu, kur lektors Džons Lenokss (John Lennox) manuprāt paskaidroja ļoti labi, ko pats vienmēr vēlos paskaidrot. Tad iesāku skatīties viņa lekciju, arī šeit Rīgā, 12.novembrī LZA un 13.novembrī LU. Bet tā kā varbūt nav laika skatīties, konspektīvi komentēšu tikai dažus viņa argumentus.
Bieži atrodams arguments par to, ka Dieva nav, ir apgalvojums, ka zinātne spēj paskaidrot visu uz materiāla pamata. Rodas jautājums: ko nozīmē paskaidrot? Lenokss stāstīja cik viņš bija priecīgs, kad varēja aprēķināt planētu kustību ar Ņūtona gravitācijas likumu. Man liekas, ka visiem fiziķiem rodas tāda patīkama sajūta, kad var modelēt kādu dabisku procesu ar matemātiskiem vienādojumiem. Parasti mēs uzskatām, kad mēs to varam darīt, tad esam paskaidrojusi procesu. Kaut kādā mērā tā ir, jo mēs varam saistīt vairākas realitātes kā cēloni un efektu. Bet vai tas tiešām paskaidro? Vai gravitācijas likums paskaidro planētu kustību, vai tikai apraksta? Pat Ričards Fainmens (Richard Feynman), viens no gudrākajiem 20.gadsimta fiziķiem, neuzskata, ka mēs spējam paskaidrot gravitāciju: |
Florians
|