Šodien Baznīca svin Svēto nevainīgo bērniņu svētkus, kas atgādina diezgan skumju notikumu nedaudz pēc Jēzus dzimšanas, kad ķēniņš Hērods sūtīja savus karavīrus nogalināt Betlēmes bērniņus, kas bija jaunāki par 2 gadiem. Iemesls bija viņa bailes no Jēzus, jaundzimušais Jūdu Ķēniņš. Taču Jēzus nebija Betlēmē, jo viņa ģimene aizbēga uz Ēģipti - arī tolaik bija bēgli. (Viss aprakstīts Matēja evaņģēlija 2.nodaļā.) Neskatoties uz bēdīgiem notikumiem, tiek uzskatīts, ka tie bērniņi bija mocekļi, kas liecināja par pestītāju, un tādēļ ir debesīs. Bet arī ir diena, kad piemin visus nevainīgus, kas ir cietuši un cieš ari mūsdienās. Starp viņiem noteikti ir bērni, kas pašlaik cieš no daudziem kariem, kas notiek pasaulē. Un arī bērniņi, kas klusumā tiek nonāvēti savas mātes klēpī arī šķietami mierīgās sabiedrībās. Neskatoties uz iemesliem un nodomiem, kas abos gadījumos ir bieži saistīts ar smagām situācijām, tomēr ir tā, ka cilvēki ar varu pieņem lēmumu, kura dēļ nomirst cilvēki bez varas. Tā ir veca dziesma. Tādu situāciju saucām par džungļu likumu un tā rodas, kad cilvēku kopdzīvē civilizācijā ir dziļi ievainotā.
1 Comment
Šodien lasīju šokējošu ziņu. Īsumā, tur bija pāris, kas taisīja līgumu ar citu sieviete (surogātmāte) viņiem dzemdēt bērnu. Tika implantēti divi embriji un viens veidoja dvīņus: sanāk trīs bērniņi surogātmātes klēpī - divas puikas un viena meitene. Pāris, kas bija pasūtījis pavēleja surogātmātei abortēt vienu no trim (meiteni), bet surogātmāte to negrib darīt (vairāk var lasīt šeit). Jaunākais šoks bija ideja, ka mūsu sabiedrība var veidot šādu teikumu: "Paredzētie vecāki atsaucas uz līguma klausuli, kas viņiem deva tiesības pavēlēt abortu." jādomā nedaudz, kur esam nonākuši kā sabiedrība (runāju par rietumu sabiedrību kopumā - šis gadījums notiek ASV), ja kāds cilvēks var veidot tādu teikumu bez šoka un riebuma, it kā bērns būtu prece.
Interesanti, ka pirmā raksta autors teica, ka pretlīdzeklis tādai attieksmei ir medijos un sabiedrībā plaši nosodīta un izsmieta Katoļu baznīcas neatlaidība uzskatīt seksu un dzemdēšanu ka neatņemami saistītas, neskatoties uz visām mūsdienas tehnoloģiskām iespējām. Bet mūsu modernā attieksme reducēt jebkuru dzīves sfēru uz tehnoloģisku optimizācijas problēmu, ved tieši pie šādām briesmām, kur cilvēki tiek izmantoti kā objekti. Tātad iesaku uzdrošināties būt nedaudz dumpiniekam sabiedrībā -- doties "ārpus mūrim" -- un ieinteresēties par to, kas rakstīts Katoļu baznīcas katehismā par laulību un tās cildenu mērķi (īpaši 1602-1620, 1643-1652). Varbūt kāds tur atradīs pārsteidzoši skaistas idejas. (Tur ir vēl daudz vairāk un droši vien pat iedvesmojošāk rakstīts citur, bet katehisms ir labs sākums.) Novembra sākumā skatījāmies šeit vienu BBC seriāla Dr. Who epizodi “Nogalini mēnesi” (Kill the moon), kas man diezgan iespaidoja. Šis seriāls, kas jau eksistē kopš 1963.g. dažādos variantos, ir diezgan īpatnējs. Galvenais varonis, Doktors, ir citplanētietis, kuram ir inteliģents aparāts – TARDIS -, angļu policijas kabīnes veidā, kas spēj ceļot pa laiku, un to dara bieži neparedzamā veidā. Uz šī radoša (vai īpatnēja) fona, šī epizode piedāvāja vēl īpatnējāko sižetu. Kopā ar kompanjonu, skolotāja Klāru (Džena Kolmane), un viņas 15.gadīgo skolnieci Kortneja (Elisa Džordža) Doktors (Pīters Kapaldijs) ceļo uz 2049.g. Kad izej no TARDIS viņi nonāk mēnesī un satiek 3 astronautus no zemes, kas ceļoja uz mēnesi ar kodolbumbām, jo mēnesi bija pieņēmis svaru, kas apdraud zemi ar lielāku gravitācijas spēku un ar to saistītām parādībām. Doktors izpēte situāciju un atklāj, ka mēness nav vienkāršs pavadonis, bet milzīga ola, kurā miljonu gadu gaitā ir audzis milzīgs kosmosa pūķis. Viņš attēlo pūķi ar tehnoloģiju, kur bija atstājuši kalnraci uz mēneša un izsauc: “Man liekas, ka tas ir unikāls....man liekas, ka tas ir skaists!” |
Florians
|