Sanāk, ka bez Ziemassvētkiem vakar bija arī Levija Akermana (Levi Ackerman, リヴァイ・アッカーマン) dzimšanas diena, un viņš ir viens no manām mīļākajiem personāžiem no Šingeki no Kjodžin anime pasaules. (OK, gandrīz visas SnK personāžas ir starp manām mīļākām, bet daži vairāk nekā citi:) Un ja Tu neesi lasījis vai skatījies daudz SnK un negribi zināt notikumus, kas skar īpaši notikumus pēc 1.animē sezona, tad labāk nelasīt tālāk.

Bet kāpēc autors viņam lika dzimšanas dienu tieši 25.decembrī? Protams, man nav ne jausmas. Tādēļ spekulēšu. Bet ir zināms, ka Levijs simbolizē cerību SnK pasaulē, jo viņš ir visstiprākais karavīrs, un praktiski neviens titāns (milzis) viņam nevar skart. SnK pasaule tad, viņš būtu loģisks personificējums cerībai. Cerība ir tas, kā cilvēkiem tajā pasaulē visvairāk trūkst, bet diemžēl, vairāk par stiprāku cilvēku, viņi nespēj iedomāties. Diemžēl, viņi neatšķiras ļoti daudz no mūsu sabiedrības tajā ziņā. Cik bieži mūsu cerības pamats ir kaut kas cilvēcisks, kā, piemēram, tehnoloģija, politisks vadonis, vai nauda (ekonomiskā izaugsme). Bet mēs labi zinām, ka visas tas lietas var arī pievilt. Arī Levijs ir stiprs, bet pat viņš tika ievainots un bieži nespēj glābt savus draugus no nāves (ko viņš arī ļoti pārdzīvo). Tādēļ man šķiet interesanti, ka viņa dzimšanas diena iekrīt 25.decembrī, kad svinam pasaules patiesā pestītāja dzimšanas dienu, kas ir vienīgais drošs pamats cerībai, jo Viņš arī ir uzvarējis nāvi.

Nesen runājām par liberālas, plurālistiskas un sekulāras sabiedrības pamatiem, un protams, uzreiz rodas jautājums: valstij ir jāīsteno kaut kādā minimālā kārtībā, bet dažreiz rodas konflikts ar indivīdiem, kuru vērtības tiek aizskartās. Kā risināt šādus konfliktus? Cik tālu valsts drīkst iet, lai ieviestu nepieciešamo kārtību mierīgai kopdzīvei? Cik tālu indivīds var iet, lai īstenotu savas vērtības? Kad ir pieļaujams, ka valsts izmanto varu? Kad ir pieļaujams, ka pilsonis nepakļaujas likumiem? Šis temats ir ļoti aktuāls, un nevēlos izvairīties no aktuāliem jautājumiem, bet tomēr iesaku uzsākt diskusiju ar piemēru no literatūras: Sofokla luga "Antigone".

Antigones pilsētā Thebēs ir noticis pilsoņu karš, kurā viens no viņas brāļiem, Polyneices, ir uzbrucis pilsētu ar sveša karaspēka palīdzību un nomiris. Pēc kara, karalis Creon aizliedz apglabāt Polyneica līķi, viņu uzskatīdams kā nodevējs, kas vairs nepieder pilētai. Bet Antigone uzskata, ka Dieva likums pavēl visus mirušos apglabāt, jo vairāk ģimeņu locekļus.

Antigones lugas sākumā tā skaidro savu situāciju savai māsai Ismenei: