Studentu viesnīca "Āgenskalns"
  • Studentu viesnīca
    • Mitināšana
    • Sporta aktivitātes >
      • Basketbols
      • Futbols
    • UNIV
    • ES Projekti >
      • Think Fast!
      • Building Inclusive Societies
      • Finland-2018
  • Par mums
    • Informācija par mums
    • Mūsu ģerbonis
    • Partneri
    • Privacy Policy
    • Privātuma politika
  • Aktivitātes
    • Kalendārs
    • Studentiem >
      • Solidaritāte >
        • Smaids Ziemassvētkiem
      • Izglītība >
        • Kalna svētības
    • Jauniešiem >
      • Jauniešu centrs
      • Angļu valodas nometne
      • e-rekolekcijas
    • Pieaugušajiem
  • Fotogalerija
  • Kontakti
  • Outside the Walls
  • Studentu viesnīca
    • Mitināšana
    • Sporta aktivitātes >
      • Basketbols
      • Futbols
    • UNIV
    • ES Projekti >
      • Think Fast!
      • Building Inclusive Societies
      • Finland-2018
  • Par mums
    • Informācija par mums
    • Mūsu ģerbonis
    • Partneri
    • Privacy Policy
    • Privātuma politika
  • Aktivitātes
    • Kalendārs
    • Studentiem >
      • Solidaritāte >
        • Smaids Ziemassvētkiem
      • Izglītība >
        • Kalna svētības
    • Jauniešiem >
      • Jauniešu centrs
      • Angļu valodas nometne
      • e-rekolekcijas
    • Pieaugušajiem
  • Fotogalerija
  • Kontakti
  • Outside the Walls

Valsts, sirdsapziņa un civilās nepakļaušanas

2/10/2015

4 Comments

 
Nesen runājām par liberālas, plurālistiskas un sekulāras sabiedrības pamatiem, un protams, uzreiz rodas jautājums: valstij ir jāīsteno kaut kādā minimālā kārtībā, bet dažreiz rodas konflikts ar indivīdiem, kuru vērtības tiek aizskartās. Kā risināt šādus konfliktus? Cik tālu valsts drīkst iet, lai ieviestu nepieciešamo kārtību mierīgai kopdzīvei? Cik tālu indivīds var iet, lai īstenotu savas vērtības? Kad ir pieļaujams, ka valsts izmanto varu? Kad ir pieļaujams, ka pilsonis nepakļaujas likumiem? Šis temats ir ļoti aktuāls, un nevēlos izvairīties no aktuāliem jautājumiem, bet tomēr iesaku uzsākt diskusiju ar piemēru no literatūras: Sofokla luga "Antigone".

Antigones pilsētā Thebēs ir noticis pilsoņu karš, kurā viens no viņas brāļiem, Polyneices, ir uzbrucis pilsētu ar sveša karaspēka palīdzību un nomiris. Pēc kara, karalis Creon aizliedz apglabāt Polyneica līķi, viņu uzskatīdams kā nodevējs, kas vairs nepieder pilētai. Bet Antigone uzskata, ka Dieva likums pavēl visus mirušos apglabāt, jo vairāk ģimeņu locekļus.

Antigones lugas sākumā tā skaidro savu situāciju savai māsai Ismenei:
I will not urge thee,-no nor, if thou yet shouldst have the mind, wouldst thou be welcome as a worker with me. Nay, be what thou wilt; but I will bury him: well for me to die in doing that. I shall rest, a loved one with him whom I have loved, sinless in my crime; for I owe a longer allegiance to the dead than to the living: in that world I shall abide for ever. But if thou wilt, be guilty of dishonouring laws which the gods have stablished in honour.
Creona uzskatu var redzēt viņa pirmajā uzrunā:
No man can be fully known, in soul and spirit and mind, until he hath been seen versed in rule and law-giving. For if any, being supreme guide of the State, cleaves not to the best counsels, but, through some fear, keeps his lips locked, I hold, and have ever held, him most base; and if any makes a friend of more account than his fatherland, that man hath no place in my regard. For I-be Zeus my witness, who sees all things always-would not be silent if I saw ruin, instead of safety, coming to the citizens; nor would I ever deem the country's foe a friend to myself; remembering this, that our country is the ship that bears us safe, and that only while she prospers in our voyage can we make true friends.
Antigone argumentē par augstāku likumu atbildot Creonam, kad viņa tiek apsūdzēta par karaļa likumam nepakļaušanos:
Yes; for it was not Zeus that had published me that edict; not such are the laws set among men by the justice who dwells with the gods below; nor deemed I that thy decrees were of such force, that a mortal could override the unwritten and unfailing statutes of heaven. For their life is not of to-day or yesterday, but from all time, and no man knows when they were first put forth.

Not through dread of any human pride could I answer to the gods for breaking these. Die I must,-I knew that well (how should I not?)-even without thy edicts. But if I am to die before my time, I count that a gain: for when any one lives, as I do, compassed about with evils, can such an one find aught but gain in death?

So for me to meet this doom is trifling grief; but if I had suffered my mother's son to lie in death an unburied corpse, that would have grieved me; for this, I am not grieved. And if my present deeds are foolish in thy sight, it may be that a foolish judge arraigns my folly.
Traģēdija izriet no viņu konflikta, bet arī no abu lepnības (hybris).
4 Comments
AB
2/10/2015 21:02:42

Great ideas - worth sharing!

Reply
Emanuels
24/10/2015 11:35:49

Vai netrūkst izvilkums pēc rindas "Antigones uzskatu var saprast viņās sarunā ar savu māsu lugas sākumā:"?
Es sapratu, ka Creonam Valsts svarīgāks par draudzību. Bet Antigonai Dieva likums (apglabāt mirušos) svarīgāks par karaļa likumu. Vai pareizi sapratu?

Reply
Florians
24/10/2015 18:14:35

Piedod. Tagad esmu labojis postu. Pareizi saproti. Creona viedoklis izklausās ļoti cietsirdīgs, kad raksta "Valsts svarīgāka par draudzību". Bet man liekas, ka varbūt vieglāk varēsim piekrist, ja ar valsti saprotam kopīgu labumu, sabiedrību. Grieķi vispār nevarēja iedomāties dzīvi bez pilsētas, kas viņiem bija valsts.

Interesanti ir tas, ka pilsētas dievi, caur pravieti Tirēsiju, nosoda Creona rīcību un Creons arī piedzīvo nelaimē un zaudē visu, kas viņam ir dārgs, arī tādēļ, ka beigās rīkojās pret savu pilsētu, kļūstot par tirānu. Tajā pašā laikā, kad Antigone prasa no dieviem apstiprinājumu, ka viņai ir taisnība, dievi klusē, un arī Antigone mirst pašpārliecināta bet vientuļa un izmisusi.

Ir ļoti interesants ievads Penguin Classics tulkojumā.

Reply
Emanuels
26/10/2015 18:36:31

Paldies. Tiešām grieķiem patika traģēdijas...
Tad, no vienas puses, nevar sasniegt īsti sabiedrības labumu bez savstarpējās draudzības, bet, drauzējoties ar citiem, jāņem vērā arī visas sabiedrības (iesk. citu civēku varbūt ne tik labo draugu) interesēs.
Kur varētu dabūt šo ievadu?




Leave a Reply.

    Picture

    Florians
    Gahbauers

    Šis blogs ir par dažādiem tematiem, kas mani interesē: filozofiju, ticību, zinātni, "Attack on Titan" mangu, u.c. Uzreiz, man jāsaka, ka visi viedokļi ir tikai mani viedokļi (kaut arī idejas parasti ņemu no citiem, kā tas mēdz būt). Nekādā veidā šīs domas nav studentu viesnīcas vai tās atbalstītāju idejas.

    Picture
    http://orcid.org/0000-0002-7126-2513

    Archives

    February 2017
    March 2016
    February 2016
    January 2016
    December 2015
    November 2015
    October 2015

    Categories

    All
    Apoloģētika
    Cerība
    Darbs
    Diskusijas Kafija
    Ētika
    Filmas
    Filozofija
    Kultūra
    Literatūra
    Māksla
    Mūzika
    Par Dzīvību
    Politika
    Politiskā Filozofija
    Reliģija
    SnK
    Sv. Hosēmarija
    Ticība
    Tikumi
    Vēsture
    Vispārīgi
    Žēlsirdības Gads
    Zinātne

    RSS Feed

Proudly powered by Weebly