Šodien 10.februārī ir Mikasas (Mikasa Ackerman ミカサ・アッカーマン) dzimšanas diena, tā kā turpināšu iesākto tradīciju rakstīt īsu bloga ierakstu par saviem mīļākajiem personāžiem no mangas Šingeki no Kjodžin (Shingeki no Kyojin). Mēģināšu rakstīt pietiekoši vispārīgi, lai neatklātu informāciju par notikumiem pēc 9.mangas sējuma, bet protams pastāv spoileru risks.

Daudz ir rakstīts pret un par Mikasu, tā kā mēģināšu pievērst uzmanību tikai vienam aspektam.

Jau divas reizes Mikasa saskārās ar šķietami neizbēgamo nāvi. Kāda bija viņas reakcija? Bailes? Dusmas? Ne vienu ne otru. Viņa pateicās par to, ka viņai esot bijusi laba dzīve vai pateicas, par labiem darbiem, ko viņai izdarīja. Tas ir interesanti, jo pat nežēlīgajā SnK pasaulē, Mikasas dzīve nebija īpaši viegla, un viņa cietusi lielus zaudējumus. Tomēr, viņas slavenākais teikums ir “Pasaule ir nežēlīga...bet arī ļoti skaista.” Kalna sprediķī Jēzus teica “Svētīgi ir sirdsšķīstie, jo viņi skatīs Dievu.” SnK pasaulē īsti nerunā par Dievu, tā kā nevar īsti runāt par to, vai kāda personāža redz vai neredz Dievu. Tomēr, gribu domāt, ka Mikasai piemīt nepieciešamā attieksme, lai skatītos Dievu, jo viņa spēj saskatīt labo un skaisto, pat apokaliptiskajā pasaulē, un Dievs ir pats labais un pats skaistums.

Vakara (15.janvārī) bija Historijas Raisas (Historia Reiss, ヒストリア・レイス) dzimšanas diena, un domājot par viņās lomu Šingeki no Kjodžin, man nāca prata nodoma taisnīgums un tas, ko teica Platons par taisnīgo cilvēku. Kā parasti, nelasiet tālāk, ja vēlāties paši skatīties SnK epizodes pēc pirmās sezonas vai lasīt tālāk par 34.nodaļu.

Historija Raisa piederēja karaliskajai ģimenei, bet viņas identitāte tika slēpta tādēļ, kā bija Roda Raisa ārlaulības meita, un viņš arī izvairījās no attiecībām ar savu meitu. Sākumā, lasītājs viņu pazīst, kā Krista Lenca. Viņa ir ārkārtīga labsirdība un izpalīdzīga, kaut arī tiek apgalvots, ka viņa dara labo tikai tādēļ, ka viņa meklē citu cilvēku apstiprinājumu, kas viņai vajadzīgs, jo sakarā ar vecāku uzvedību pret viņu (viņu ignorēja), viņa jūtās ka traucēklis citiem, un vēlās tikai būt noderīgam. Tādēļ, kad atklājās viņas patiesā identitāte, viņa jūtas tukša un nedroša. Bet kritiskā brīdī, viņa pieņem svarīgu lēmumu, palikt uzticīgai savam komandas biedram un draugam Erenam, pat ja viņa ar to kļūstu par "cilvēces ienaidnieku", vismaz tā viņa redz situāciju, pamatojoties uz viņas tēva stāstīto, kas viņu ļoti mulsināja (un lasītāju arī). Mani tas ļoti atgādināja Platona diskusiju par taisnīgo cilvēku no grāmatas Valsts (II.361e-362a), kur Glaukons apraksta patiesi taisnīgo cilvēku un viņa likteni šādi:

Atvainojiet, ļaujiet man, lūdzu vēl vienu mazu ziņu, kas saistīta ar Šingeki no Kjodžin mangu (un nelasiet tālāk, ja negribat zināt, kas notiek mangas 28.nodaļā vai animes 21.epizodē).
Šodien (6.decembrī) būtu bijis Petras Ralas dzimšanas diena.  Viņa bija izcila ar savu labsirdību (vai laipnību - vēlos tulkot angļu vārdu kindness.) Kad Erens pievienojas Levija specvienība, Petra viņam skaidroja lietas, rūpējās par viņu, solidarizējās ar viņa situāciju pateicoties viņas empātijai un mudināja un iedrošināja viņu uzticēt Levija pavēlēm, pat nesaprazdams to jēgu. Viņa nebija labsirdīga aiz vājuma. Viņas piederība Levija specvienībā liecināja par viņās drosmi un izcilām cīņu prasmēm. Un viņas labsirdībā arī nepalika tikai nodomos, bet izpaudās darbos, piemēram, kad viņa iekoda sev roku, lai izrādītu solidaritāti ar Erenu, kad viņa saprata, ka viņš cieta tamdēļ, ka neviens nesaprata viņa situāciju.