Mikasa - Mīlestības pakāpeniskā attīrīšana

Šodien 10.februārī ir Mikasas (Mikasa Ackerman ミカサ・アッカーマン) dzimšanas diena, tā kā turpināšu iesākto tradīciju rakstīt īsu bloga ierakstu par saviem mīļākajiem personāžiem no mangas Šingeki no Kjodžin (Shingeki no Kyojin). Mēģināšu rakstīt pietiekoši vispārīgi, lai neatklātu informāciju par notikumiem pēc 9.mangas sējuma, bet protams pastāv spoileru risks.

Daudz ir rakstīts pret un par Mikasu, tā kā mēģināšu pievērst uzmanību tikai vienam aspektam.

Jau divas reizes Mikasa saskārās ar šķietami neizbēgamo nāvi. Kāda bija viņas reakcija? Bailes? Dusmas? Ne vienu ne otru. Viņa pateicās par to, ka viņai esot bijusi laba dzīve vai pateicas, par labiem darbiem, ko viņai izdarīja. Tas ir interesanti, jo pat nežēlīgajā SnK pasaulē, Mikasas dzīve nebija īpaši viegla, un viņa cietusi lielus zaudējumus. Tomēr, viņas slavenākais teikums ir “Pasaule ir nežēlīga...bet arī ļoti skaista.” Kalna sprediķī Jēzus teica “Svētīgi ir sirdsšķīstie, jo viņi skatīs Dievu.” SnK pasaulē īsti nerunā par Dievu, tā kā nevar īsti runāt par to, vai kāda personāža redz vai neredz Dievu. Tomēr, gribu domāt, ka Mikasai piemīt nepieciešamā attieksme, lai skatītos Dievu, jo viņa spēj saskatīt labo un skaisto, pat apokaliptiskajā pasaulē, un Dievs ir pats labais un pats skaistums.

---

No otras puses, kādā ziņā Mikasas mīlestība ir šķīsta? Nevēlos iesaistīties diskusijā par to, vai viņas mīlestība pret Erenu ir vienkārši adoptētās māsas ģimeniskā mīlestība (ar pateicību par dzīvības glābšanu), vai nu tai piemīt romantiskais elements. Tam nav lielas nozīmes tajā kontekstā par ko vēlos rakstīt. Viena lieta ir skaidra: jebkurā gadījumā Mikasas mīlestība ir jāattīra, jāšķīst. Kāpēc? Tāpēc, kā viņa pārmērīgi pieķeras Erenam. Tik daudz, ka viņas vēlmes viņu sargāt viņam nedot pienācīgu neatkarību un neļauj viņai rīkoties apdomīgi, kad Erens ir briesmās. Jā, viņas mīlestība ir lielā mērā nesavtīgā tādā ziņā, ka viņa neko neprasa no Erena, ja ne tas, ka viņš nenomirst. Viņa pat ir gatava aizrādīt Erenu, kad viņš rīkojās netaisnīgi, riskējot viņa dusmas – tāpēc arī var saukt par šķīsto mīlestību – bet tomēr, Erena dzīvība ir gandrīz svarīgāka viņai nekā Erenam. Tādēļ piemīt tomēr diezgan daudz patmīlības, kaut arī saprotamu iemeslu dēļ. Tomēr, katrai mīlestībai jāattīra:

mīlestība sola bezgalību, mūžību – kādu augstāku un pilnīgi citādāku realitāti, nekā mūsu esamības ikdiena. Vienlaikus tomēr izrādījās, ka ceļš uz šo mērķi nav vienkāršā ļaušanās instinkta varai. Nepieciešama ir attīrīšanas un briedums, ko sasniedz arī uz atteikšanas ceļā.
...
...mīlestība kļūst par cilvēka rūpi un kalpojumu otram. Tā vairs nemeklē pati sevi, iegremdēšanos laimes reibumā. Tā meklē labumu mīļotajai personai: tā kļūst par atteikšanos, tā ir gatava sevi veltīt, vēl vairāk tā meklē šādas iespējas.
                                                      -- Benedikts XVI., encikliskā vēstule Deus caritas est, Nr. 5,6.

Mikasai jāiet par šo ceļu, jo neskatoties uz to, ka viņa ir gatava kalpot Erenam un sevi upurēt, viņas motivācija ir tomēr vairāk tas, ka Erens viņai ir nepieciešams. Tas nav slikti, bet viņa nav atradusi labo līdzsvaru. Interesanti ir sekot līdzi, kā viņa ar laiku tomēr spēj attīrīties savu mīlestību. Tas notiek pakāpeniski mazās lietās, kurām pa vienai nebūtu lielas nozīmes. Viņa mācās paklausīt un pildīt savus pienākumus, arī glābjot nevainīgus cilvēkus no nāves, piedod Levijam un mācās sadarboties ar Leviņu, glāb Historiju brīdī, kad arī Erens ir lielās briesmas, jo Historijas situācija ir vēl kritiskāka, viņa rūpējas par to, ka Saša neēd. Ceļš nav viegls, bet viņa drosmīgi soļo pa to ceļu. Tādēļ, man liekas, ka viņa ir ļoti ticamā personāža. Ārēji, viņa ir izcila un gandrīz nepārvārējamā cīnītāja, bet iekšēji, viņa ir ļoti vāja. Tomēr, viņai ir drosme pretoties ne tikai ārējiem ienaidniekiem bet arī iekšējām vājībām, kas dažreiz ir grūtāk.

Protams, ieraksts nebūtu pilnīgs bez dziesmas, kas atspoguļo Mikasas attieksmi (Šī skaista un nežēlīga pasaule vai Utsukushiki Zankoku na Sekai).

---