Novembra sākumā skatījāmies šeit vienu BBC seriāla Dr. Who epizodi “Nogalini mēnesi” (Kill the moon), kas man diezgan iespaidoja. Šis seriāls, kas jau eksistē kopš 1963.g. dažādos variantos, ir diezgan īpatnējs. Galvenais varonis, Doktors, ir citplanētietis, kuram ir inteliģents aparāts – TARDIS -, angļu policijas kabīnes veidā, kas spēj ceļot pa laiku, un to dara bieži neparedzamā veidā. Uz šī radoša (vai īpatnēja) fona, šī epizode piedāvāja vēl īpatnējāko sižetu. Kopā ar kompanjonu, skolotāja Klāru (Džena Kolmane), un viņas 15.gadīgo skolnieci Kortneja (Elisa Džordža) Doktors (Pīters Kapaldijs) ceļo uz 2049.g. Kad izej no TARDIS viņi nonāk mēnesī un satiek 3 astronautus no zemes, kas ceļoja uz mēnesi ar kodolbumbām, jo mēnesi bija pieņēmis svaru, kas apdraud zemi ar lielāku gravitācijas spēku un ar to saistītām parādībām. Doktors izpēte situāciju un atklāj, ka mēness nav vienkāršs pavadonis, bet milzīga ola, kurā miljonu gadu gaitā ir audzis milzīgs kosmosa pūķis. Viņš attēlo pūķi ar tehnoloģiju, kur bija atstājuši kalnraci uz mēneša un izsauc: “Man liekas, ka tas ir unikāls....man liekas, ka tas ir skaists!” Astronauta līdere, Kapteine Landvika (Hermijone Norisa) nevar saprast doktora apbrīnu un jautā “Kā mēs to varam nogalināt”. Doktors paskaidro, ka var viņu nogalināt ar kodolbumbām neapdraudot zemi, bet debesīs ilgi paliks pūķa mirstīgās atliekas, kas būtu jāpaskaidro bērniem. Uz jautājumu, kas būtu jādara: iznīcināt šo būtni, lai saglabātu zemi, vai riskēt ar skaistā un unikālā pūķa izšķilšanos, ar nezināmām konsekvencēm zemei, doktors atbild: “Sievietes, tas ir Jūsu izvēle”, un pazūd. Kapteine Landvika ir pārliecināta, ka pūķis ir tikai parazīts, kas ir jāiznīcina, bet Karla un Kortneja šaubas, un Karla saka, ka viņai vajadzēs būt vairāk drošai, pirms nogalināt zīdaini. Viņas izlemj aptaujāt zemes iedzīvotājus, izmantojot tiešraidi, un prasot zemes iedzīvotājiem izslēgt gaismas, ja vēlas uzsprāgt mēnesi. Zeme ātri paliek tumša. Pienāk laiks bumbai uzsprāgt, bet pēdējā brīdi Karla un Kortnēja pārtrauc spridzināšanas sekvenci spiežot “ABORT”, un tūlīt atgriežas doktors, lai visus paņemtu uz zemi. No zemes, visi skatās uz debesīm un redz, kā izķīlās brīnišķs pūķis. Olas čaula pazūd, un tā vieta parādās jauns mēness. Doktors paskaidro, kas būs lēmuma sekas. Skaista debesu parādība iedvesmo cilvēci, kas faktiski bija atstājusi izpētīt kosmosu, interesējoties tikai par zemes lietām (Landvika un viņa astronauti tika uz mēnesi tikai ar kosmosa kuģi, ko viņi bija ņēmuši no kāda muzeja) un to kolonizē. Līdz ar to, cilvēce izdzīvo līdz mūža beigām. Šis stāsts ir diezgan fantastisks arī priekš zinātniskās fantastikas žanra, bet tieši tāpēc liek domāt. No situācijas apraksta un vairākām sarunām, tiek veidoti daudzi paralēli uz lēmumu par grūtniecības pārtraukšanu jeb abortu. Lēmumu pieņem trīs sievietes – ambicioza profesionāle (Landvika), nabaga neprecējusi skolotāja (Karla) un 15 gadu veca meitene (Kortneja) – kas mūsu sabiedrība justos lielu spiedienu pārtraukt grūtniecību, ja viņi atrastos stāvoklī negaidīti. Argumenti ir līdzīgi: tā nav dzīvība, tikai parazīts, nevaram riskēt, likums (vairākums) to atļauj... Pretarguments bija vairāk emocionāls nekā racionāls, bet kopumā, epizodes secinājums bija nepārprotami par dzīvību. Tas man bija liels (patīkams) pārsteigums, jo kaut arī man ļoti patīk zinātniskā fantastika – arī tādēļ, ka tas ir interesants rīks, lai izpētītu aktuālus jautājumus, bet nedaudz abstrahējot no konkrētām politiskām pozīcijām – man vienmēr bija iespaids, ka kopumā, zinātniskā fantastika un tās līdzjutēji biežāk būtu par liberālu politiku aborta jautājumā, nevis par dzīvību. Ļoti aizkustinošs bija mājiens, ka mūsu sabiedrība arī riskē aizmirst par pasaules skaistumu, skatoties tikai uz zemi un zemiskām lietām (tas, kas ir izdevīgi, dod naudu vai panākumus vai drošības sajutu). Kaut arī par reliģiju nebija ne vārdu, epizode mudina celt acīs atkaļ uz debesīm, ļaut radības skaistumu iedvesmot mūs riskēt dzīvības labā. Ļoti iesaku skatīties šo epizodi, ko var darīt šeit, vai lasīt šo recenziju, uz kura balstās arī manas domās.
1 Comment
Emanuels
29/11/2015 16:17:42
Paldies par jauno ierakstu. Es arī skatījos šo filmu un man patika gan paša filmiņa gan pieeja, ko izmanto, lai aizstāvētu dzīvību. Man patika, ka Klāra nepakļāvās arējam spiedienam (ne no „autoritātes” (astronautes) ne no „demokrātijas” (zemes viedoklis), bet uzņēmās atbildību saglabāt dzīvību.
Reply
Leave a Reply. |
Florians
|