Vai zinātnieks var būt ticīgs?

Kad cilvēki uzzina, ka esmu fiziķis un arī ticīgs katolis, tad daudziem tas liekas nesaprotams. Man savukārt ir nesaprotams, kāpēc tas ir nesaprotams, jo esmu tā dzīvojis diezgan ilgi, un starp manām daudzām problēmām, šis nav viens no tām. Bet tā nesaprašana pastāv, tā kā droši vien ir arī kaut kādi labi iemesli tam. Tādēļ mans pienākums ir paskaidrot sevi. Acīmredzami nespēju sevi paskaidrot ļoti labi, tādēļ ļoti priecājos, kad kopā ar dažiem draugiem skatījos lekciju par internetu, kur lektors Džons Lenokss (John Lennox) manuprāt paskaidroja ļoti labi, ko pats vienmēr vēlos paskaidrot. Tad iesāku skatīties viņa lekciju, arī šeit Rīgā, 12.novembrī LZA un 13.novembrī LU. Bet tā kā varbūt nav laika skatīties, konspektīvi komentēšu tikai dažus viņa argumentus.

Bieži atrodams arguments par to, ka Dieva nav, ir apgalvojums, ka zinātne spēj paskaidrot visu uz materiāla pamata.

Rodas jautājums: ko nozīmē paskaidrot? Lenokss stāstīja cik viņš bija priecīgs, kad varēja aprēķināt planētu kustību ar Ņūtona gravitācijas likumu. Man liekas, ka visiem fiziķiem rodas tāda patīkama sajūta, kad var modelēt kādu dabisku procesu ar matemātiskiem vienādojumiem. Parasti mēs uzskatām, kad mēs to varam darīt, tad esam paskaidrojusi procesu. Kaut kādā mērā tā ir, jo mēs varam saistīt vairākas realitātes kā cēloni un efektu. Bet vai tas tiešām paskaidro? Vai gravitācijas likums paskaidro planētu kustību, vai tikai apraksta? Pat Ričards Fainmens (Richard Feynman), viens no gudrākajiem 20.gadsimta fiziķiem, neuzskata, ka mēs spējam paskaidrot gravitāciju:

What is gravity?
But is this such a simple law? What about the machinery of it? All we have done is to describe how the earth moves around the sun, but we have not said what makes it go. Newton made no hypotheses about this; he was satisfied to find what it did without getting into the machinery of it. No one has since given any machinery. It is characteristic of the physical laws that they have this abstract character. The law of conservation of energy is a theorem concerning quantities that have to be calculated and added together, with no mention of the machinery, and likewise the great laws of mechanics are quantitative mathematical laws for which no machinery is available. Why can we use mathematics to describe nature without a mechanism behind it? No one knows.

Līdzīgi, Lenokss “paskaidroja” kāpēc vārās ūdeni. Gāzes liesma silda katla varu, kas vada siltumu uz ūdeni, kas paātrina ūdens molekulu kustības kamēr viņi spēj atbrīvoties no šķidruma un kļūst par tvaikiem, veidojot burbuļus. Un tad ūdens vārās. Bet tā nemaz nav, viņš saka. Ūdens vārās, jo man gribas dzert tēju. Publika smējās, bet patiesībā, abi paskaidrojumi ir patiesi. Tikai viņi atbild uz dažādiem jautājumiem. Termodinamikas atbild uz jautājumu “kā?” Bet cilvēks, kuram gribas dzert tēju, atbild uz jautājumu “kāpēc?”
Un uzreiz varam arī saprast, kāpēc nav jābūt konflikts starp zinātni un ticību Dievam. Zinātne atbild uz jautājumu, “kā” strādā fizikāla pasaule. Dievs atbild uz jautājumu, “kāpēc vispār kaut kas ir, kad varētu arī nekā nebūt?” Tomēr, pat atbildi uz “kā?” var rādīt uz Dievu. Vismaz Īzakam Ņūtonam tā likās, kā viņš rakstīja sava slavenākajā grāmatā:

This most beautiful system of the sun, planets, and comets, could only proceed from the counsel and dominion of an intelligent Being. [...] This Being governs all things, not as the soul of the world, but as Lord over all; and on account of his dominion he is wont to be called "Lord God" παντοκρατωρ [pantokratōr], or "Universal Ruler". [...] The Supreme God is a Being eternal, infinite, [and] absolutely perfect.

[Principia, Book III; cited in; Newton's Philosophy of Nature: Selections from his writings, p. 42, ed. H.S. Thayer, Hafner Library of Classics, NY, 1953.]

Cik zinu, Fainmens bija ateists, bet Ņūtons nebija ateists. Starp zinātniekiem ir gan ateisti, gan ticīgi, ka liecina aptaujas, bet viens arguments par Dieva eksistenci daudziem ticīgajiem zinātniekiem ir fakts, ka dabas likumus var izteikt matemātiskā valodā, kas ir sapratīgs un skaists, un varētu liecināt par to, ka aiz visa ir augstāks prāts. Starp citu, bez pārliecības, ka pasaule seko saprotamiem likumiem ir nepieciešama, nav jēgas viņu pētīt zinātniski. Tas varētu arī paskaidrot, kāpēc moderna zinātne, tā kā mēs to pazīstam, radījās Eiropā, laikmetā, kad lielāka daļa cilvēku, tai skaitā zinātnieki, kā Galileo Galilejs, Renē Dekarts u.c., ticēja, ka Dievs bija radījis pasauli un licis tai savus likumus.

Pārtraukšu šeit, jo citas lietas jādara. Atzīstu, ka neesmu pierādījis Dieva eksistenci šajās rindās, bet mans mērķis pagaidām bija tikai pierādīt, ka nav problēma būt ticīgam zinātniekam, un ceru, ka man izdevās to darīt nedaudz saprotamāk tiem, kas redz konfliktu.