Kas ir Dievs? Nepieciešama realitāte (2. ieraksts sērijā)

Iepriekšējais ieraksts bija par to, ka Dievs pēc kristietības sapratnes nav augstākā būtne, bet pati esme (ipsum esse subsistens Latīņu valodā). Bet vai tāds tiešam eksistē? Katoļu baznīca māca, ka

Dievu, visu lietu pirmsākumu un galamērķi, var iepazīt ar cilvēka prāta dabisko gaismu, izejot no radītām lietām. -- Katoļu baznīcas katehisms, Nr. 36

Iespējamu ceļu ir daudz, un starp viņiem ļoti pazīstami ir Sv. Akvīnas Toma tā saukti 5 ceļi (quinque viae), kurus viņš skicē savas grāmatas Summa Teologica I.daļā, 2.jautājumā, 3.artikulā. Mums nav garantijas, ka šī "ceļi" ir pareizi vai pārliecinoši, bet jebkurā gadījumā ir interesanti. Domāju, ka ir vērts apskatīt trešo ceļu, kas ir saistīts ar lietu nosacītību (contingentia), tas ir, ka var eksistēt bet var arī neeksistēt. Tādēļ ir vajadzīgs skaidrojums, kāpēc eksistē, ja mēs to redzam. Tāpēc mēs arī jautājām: Kāpēc šeit ir netīra kafijas tase? To atstāja X, jo viņš ir izklaidīgs. Kāpēc esmu slims? Man ir vīruss. Utt.  To mēs varam darīt ar katru realitāti: meklēt iemeslu, kāpēc tas tā ir, jo varētu būt arī citādi. Tas arī ir zinātnes pamats. Un sanāk, ka katra lieta, ko zinām, ir nosacīta. Es esmu, bet varētu arī nebūt, ja mani vecāki nebūtu satikušies. Tā pat ar visu visumu. Vai tam ir jābūt? Liekas, ka nē. Tādēļ, mums ir jāatrod iemeslu, kāpēc visums ir. Tātad, līdz šim:

1. Nosacītai lietai ir vajadzīgs iemesls, kāpēc eksistē.
2. Visums ir nosacīta lieta.
3. Visumam ir vajadzīgs iemesls, kāpēc eksistē.

Mūsu pieredze ir, ka katras lietas iemesls ir cita nosacīta lieta. Vai tad ar to pietiek? Vai mēs varētu pieņemt, ka ir bezgalīga nosacītu lietu ķēde, kas paskaidro visu, ko pazīstam? Tā nevar būt. Katra lieta tajā ķēde varētu būt vai nebūt, un galu galā mums nav īsti skaidrojuma lietām, ko pazīstam. Vajadzīgs iemesls, kas ir nepieciešams, kas nevarētu neeksistēt. Tas ir Dievs. Atceries, ka Dievs nav būtne, kā visas nosacītas lietas, bet pati esme, kas dod arī esmi, eksistencei, visam, kas ir. Nekas nebūtu, ja nebūtu tāda realitāte, kurai īpašība ir būt, kas nevarētu nebūt, un kas ir spējīga dod esmi citām būtnēm.

Stīvens Hokings (Stephen Hawking) argumentē, ka visums varētu sākt eksistēt spontāni no vakuuma fluktuācijām. Neskatoties uz to, ka tas ir interesanta hipotēze, tai vēl nav precīza matemātiskā formulējuma. Vēl būtiskāk ir tas, ka nav īsti korekti apgalvot, ka šāda parādība būtu tas pats, kā radīšana no nekā. Arī vakuuma fluktuācijas ir nosacīta realitāte, jo ir iesaistīti fundamentāli konstanti (Planka konstante) un fizika, kas varētu būt arī citādāk. Labu atbildi Hokinga argumentiem dod fiziķis Stīvens Bārs (Stephen Barr) šeit. Piemēram, viņš paskaidro, ka ir tādas realitātes, kas varētu būt tukšas, bet tomēr eksistē, kā, piemēram, banka konts. Pat ja kontā nav naudas, tomēr konts nevarētu eksistēt bez banka, bez naudas jēdzieniem, bez valsts likumdošanas un daudzām citām realitātēm. Līdzīgi būtu ar visumu, kas varētu rasties no vakuuma fluktuācijām. Tāds vakuums, no kura varētu rasties daļiņas (vai visums) nav nekas.

Pirmais ieraksts sērijā ir par to, kas ir Dievs. Trešais ieraksts ir par to, kāpēc Dievs atļauj ļaunumu un ciešanas. 

Sv. Akvīnas Toms. Karlo Krivelli (circa 1435. gada–circa 1495. gada)