Mani vecāki nesen man sūtīja DVD "Dieva noslēpums" (The Mystery of God), kas man likās ļoti interesants. Ir sešas lekcijas, un pirmā ceļ jautājumu: Kad runājām par Dievu, par ko īsti runājām. Bieži biju domājis, ka tas ir acīmredzams. Bet lekcija man lika saprast, ka bieži ateisti un ticīgi sāk diskutēt par Dievu, bet katrs runā par citu dievu, vai vismaz par citu ideju par Dievu. Tipisko priekšstatu par Dievu atradu vārdnīcā: Absolūta būtne, visa pirmcēlonis, augstākā esamība, ko vairākumā reliģiju personificē mērķtiecīga, ar gribu apveltīta personība. Bet pēc kristīgas teoloģijas, Dievs nav īsti būtne. Dievs radīja visas būtnes un viņus uztur esmē. Lai saprastu, kas ir Dievs, Sv. Akvīnas Toms, pamatojoties uz Dieva vārdiem Mozum "Es esmu tas, kas esmu" (Izc. 3, 13-15) un Aristoteļa filozofijas principiem, izmantoja nosaukumu Latīņu valodā ipsum esse subsistens, ko var apmēram tulkot "pati pastāvējošā esme". Kā to saprast? Svētais Kenterberijas Anselms teica, ka Dievs esot id quo nihil maius cogitari possit, t.i., tas, lielāko par ko, nevar domāt. Un tas nav tas pats, kā lielākā būtne. Piemēram, pieņemsim, ka lielākā būtne ir sengrieķu dievu valdnieks Zevs. Mēs varam domāt, Zevs + visums > Zevs. Tātad Zevs nepilda Anselma definīciju. Bet ipsum esse subsistens + visums nav lielāks par ipsum esse, jo visumam ir esme tikai pateicoties ipsum esse subsistens, pateicoties Dievam, kurš, mēs varētu teikt (kaut arī nekad nav īsti precīzi runāt par Dievu ar mūsu valodu) "domā" visumu, kas tādēļ eksistē, un citādi neeksistētu. Tādēļ domāt par visumu atsevišķi no Dieva tā pat nav jēdzīgi. Tātad Dievs+visums nav lielāks par Dievu. TVai tas ir tikai tukša filozofēšana? Man liekas, ka nē. Jo ja Dievs būtu tikai lielākā būtne, tātad viņš kaut kā būtu mūsu konkurents vai tāds, kas ierobežo mūsu brīvību. Bet ja Dievs ir ipsum esse subsistens, tad viņš spēlē citā līgā, it kā, nevis būtņu līgā. Dievs ir "būtņu līgas" pamats un eksistences garants. Tā pat viņš nevar ierobežot mūsu brīvību, jo mēs nevaram būt brīvi, ja neesam. Daudziem Dievs nav pieņemams tādēļ, ka Dievs atņemot mūsu brīvību. Bet mūsu brīvību atņemt varētu darīt tikai augstākā būtne. Ipsum esse subsistens to nedara. Tieši otrādi Viņš ir brīvības pamats un garants. Ir vēl daudz tajā lekcijas ciklā, kas man liekās ļoti interesanti, un rakstīšu par to tuvākajā laikā. Starp citu, filozofiski termiņi nav vienkārši tulkot. Šeit ir viena piezīme, par vārdu "esme", kas man palīdzēja. Otrais ieraksts sērijā ir par Dievu kā nepieciešamo realitāti. Trešais ieraksts ir par to, kāpēc Dievs atļauj ļaunumu un ciešanas. Treilers lekciju sērijai, ko saņēmu:
0 Comments
Leave a Reply. |
Florians
|