Sanāk, ka bez Ziemassvētkiem vakar bija arī Levija Akermana (Levi Ackerman, リヴァイ・アッカーマン) dzimšanas diena, un viņš ir viens no manām mīļākajiem personāžiem no Šingeki no Kjodžin anime pasaules. (OK, gandrīz visas SnK personāžas ir starp manām mīļākām, bet daži vairāk nekā citi:) Un ja Tu neesi lasījis vai skatījies daudz SnK un negribi zināt notikumus, kas skar īpaši notikumus pēc 1.animē sezona, tad labāk nelasīt tālāk.

Bet kāpēc autors viņam lika dzimšanas dienu tieši 25.decembrī? Protams, man nav ne jausmas. Tādēļ spekulēšu. Bet ir zināms, ka Levijs simbolizē cerību SnK pasaulē, jo viņš ir visstiprākais karavīrs, un praktiski neviens titāns (milzis) viņam nevar skart. SnK pasaule tad, viņš būtu loģisks personificējums cerībai. Cerība ir tas, kā cilvēkiem tajā pasaulē visvairāk trūkst, bet diemžēl, vairāk par stiprāku cilvēku, viņi nespēj iedomāties. Diemžēl, viņi neatšķiras ļoti daudz no mūsu sabiedrības tajā ziņā. Cik bieži mūsu cerības pamats ir kaut kas cilvēcisks, kā, piemēram, tehnoloģija, politisks vadonis, vai nauda (ekonomiskā izaugsme). Bet mēs labi zinām, ka visas tas lietas var arī pievilt. Arī Levijs ir stiprs, bet pat viņš tika ievainots un bieži nespēj glābt savus draugus no nāves (ko viņš arī ļoti pārdzīvo). Tādēļ man šķiet interesanti, ka viņa dzimšanas diena iekrīt 25.decembrī, kad svinam pasaules patiesā pestītāja dzimšanas dienu, kas ir vienīgais drošs pamats cerībai, jo Viņš arī ir uzvarējis nāvi.

Iesaku lasīt pāvesta Franciska sprediķi no Ziemassvētku viģīlijas. Vai arī Benedikta XVI. sprediķi no 2011.g. Pats nevaru neko piebilst, kas kāds nebūtu jau teicis labāk.

Šodien lasīju šokējošu ziņu. Īsumā, tur bija pāris, kas taisīja līgumu ar citu sieviete (surogātmāte) viņiem dzemdēt bērnu. Tika implantēti divi embriji un viens veidoja dvīņus: sanāk trīs bērniņi surogātmātes klēpī - divas puikas un viena meitene. Pāris, kas bija pasūtījis pavēleja surogātmātei abortēt vienu no trim (meiteni), bet surogātmāte to negrib darīt (vairāk var lasīt šeit). Jaunākais šoks bija ideja, ka mūsu sabiedrība var veidot šādu teikumu:

jādomā nedaudz, kur esam nonākuši kā sabiedrība (runāju par rietumu sabiedrību kopumā - šis gadījums notiek ASV), ja kāds cilvēks var veidot tādu teikumu bez šoka un riebuma, it kā bērns būtu prece. 

Interesanti, ka pirmā raksta autors teica, ka pretlīdzeklis tādai attieksmei ir medijos un sabiedrībā plaši nosodīta un izsmieta Katoļu baznīcas neatlaidība uzskatīt seksu un dzemdēšanu ka neatņemami saistītas, neskatoties uz visām mūsdienas tehnoloģiskām iespējām.  Bet mūsu modernā attieksme reducēt jebkuru dzīves sfēru uz tehnoloģisku optimizācijas problēmu, ved tieši pie šādām briesmām, kur cilvēki tiek izmantoti kā objekti. Tātad iesaku uzdrošināties būt nedaudz dumpiniekam sabiedrībā -- doties "ārpus mūrim" -- un ieinteresēties par to, kas rakstīts Katoļu baznīcas katehismā par laulību un tās cildenu mērķi (īpaši 1602-1620, 1643-1652). Varbūt kāds tur atradīs pārsteidzoši skaistas idejas.  (Tur ir vēl daudz vairāk un droši vien pat iedvesmojošāk rakstīts citur, bet katehisms ir labs sākums.)

Pāvests francisks ir sludinājis Žēlsirdības gadu, kas sāksies šodien. Katoļu baznīca tradicionāli uzskaita 7 žēlsirdības darbus tuvākā miesai un 7 tuvākā dvēselei (sk. Katoļu baznīcas katehisms, Nr. 2447). Pāvests Francisks ļoti bieži mudina cilvēkus izdarīt žēlsirdības darbus. Man tas mudināja meklēt piemērus Šingeki no Kjodžin mangā un animē. Ceru, ka tā nav tikai muļķība - man bija dziļāka domā par to. Lasiet līdz beigām, un tad Jūs varēsiet mani izsmiet.

Erens palīdz Historiai nest ēdienu bāreņiem.

Krista piedāvā ūdens (un maizi) Sašai, pēc tam, kad Saša bija izpildījusi sodu par kartupeļa ēšanu un noģība aiz izsalkuma un slāpēm.

Rīt (8.decembrī), un īstenībā sakot jau šovakar, katoļu baznīcā svinēs Vissvētākās Jaunavas Marijas bezvainīgas ieņemšanas lielos svētkus. Svētkos atzīme īpašu žēlastību, ka Dievs aizsargāja savu māti no pirmgrēka traipa no viņas pašas ieņemšanas brīža (sk. Katoļu baznīcas katehisms, Nr. 490-492).

Viena glezna, kas attēlo Vissvētāko Jaunāvu zem šī nosaukuma, un kas man ļoti patīk ir "Marija mezglu atraisītāja" no Augsburgas Pētera pie Perlaha baznīcas.  Par šīs gleznas tapšanu stāsta šādu stāstu:  Gleznu dāvināja 1700.g. Augsburgas pilsonis Hieronīms Ambrozijs Langenmantels. Saka, ka viņa vectēvs Volfgangs bija tuvu no šķiršanas no viņas sievas Sofijas Rencas (Sophia Rentz), un viņš meklēja padomu pie Jezuīta tēva P. Jakoba Rema, kas dzīvoja Ingolštatē. Jezuīts esot lūdzis pie kāda Jaunavas Marijas attēla teicot: "Ar šo reliģisku aktu uzceļu laulības saiti, atraisu visus mezglus un nogludini to." Pēc tam miers esot atgriezis laulāto mājā un pāris palika kopā. Tādēļ gleznā Marija ir attēlota ar lenti, kuras mezglus viņa atraisa.

Atvainojiet, ļaujiet man, lūdzu vēl vienu mazu ziņu, kas saistīta ar Šingeki no Kjodžin mangu (un nelasiet tālāk, ja negribat zināt, kas notiek mangas 28.nodaļā vai animes 21.epizodē).
Šodien (6.decembrī) būtu bijis Petras Ralas dzimšanas diena.  Viņa bija izcila ar savu labsirdību (vai laipnību - vēlos tulkot angļu vārdu kindness.) Kad Erens pievienojas Levija specvienība, Petra viņam skaidroja lietas, rūpējās par viņu, solidarizējās ar viņa situāciju pateicoties viņas empātijai un mudināja un iedrošināja viņu uzticēt Levija pavēlēm, pat nesaprazdams to jēgu. Viņa nebija labsirdīga aiz vājuma. Viņas piederība Levija specvienībā liecināja par viņās drosmi un izcilām cīņu prasmēm. Un viņas labsirdībā arī nepalika tikai nodomos, bet izpaudās darbos, piemēram, kad viņa iekoda sev roku, lai izrādītu solidaritāti ar Erenu, kad viņa saprata, ka viņš cieta tamdēļ, ka neviens nesaprata viņa situāciju.

Aizvakar Jakobs mums stāstīja par Gregoriāņu dziedājumu. Nekad nebiju domājis, ka tur ir tik daudz ko stāstīt. Biju domājis, ka tas ir primitīva, vienbalsīga mūzika, ko izmanto dievkalpojumos, jo nav tik sarežģīti. Pilnīgi kļūdījos!

Es spēlēju klavieres un altu, un it kā māku lasīt notis, bet nekad man nebija jausmas, kā būtu jādzied Gregoriāņu korāļus. (Dažas mācēju dziedat tikai tādēļ, ka viņus bieži esmu klausījis liturģijā.) Tad Jakobs mums arī mācīja, ko nozīmē njūmi (neume), kas ir zīmes, kas apraksta, kā ir jādzied. Te ir viens apraksts, kas var palīdzēt saprast, kā ir jālasa. 

Otrais pārsteigums bija skaistums. Jāatzīst, ka man vienmēr patika, bet nekad nebiju novērtējis, cik tas ir dziļa māksla. Tas varbūt arī parada veids, kā tas tika uzrakstīts (ar pirmo burtu "A" attēlā):

Apakšā var klausīties un sekot vienam piemēram no YouTube. Tiek izpildīts 1.Adventa svētdienas ievaddziesma, ko var arī atrast šeit, Gregor un Taube izdevumā, kas ir visa gada cikla Svētās Mises korāli modernā notācijā (Graduale restitutum). 

Novembra sākumā skatījāmies šeit vienu BBC seriāla Dr. Who epizodi “Nogalini mēnesi” (Kill the moon), kas man diezgan iespaidoja. Šis seriāls, kas jau eksistē kopš 1963.g. dažādos variantos, ir diezgan īpatnējs. Galvenais varonis, Doktors, ir citplanētietis, kuram ir inteliģents aparāts – TARDIS -, angļu policijas kabīnes veidā, kas spēj ceļot pa laiku, un to dara bieži neparedzamā veidā. Uz šī radoša (vai īpatnēja) fona, šī epizode piedāvāja vēl īpatnējāko sižetu. Kopā ar kompanjonu, skolotāja Klāru (Džena Kolmane), un viņas 15.gadīgo skolnieci Kortneja (Elisa Džordža) Doktors (Pīters Kapaldijs) ceļo uz 2049.g. Kad izej no TARDIS viņi nonāk mēnesī un satiek 3 astronautus no zemes, kas ceļoja uz mēnesi ar kodolbumbām, jo mēnesi bija pieņēmis svaru, kas apdraud zemi ar lielāku gravitācijas spēku un ar to saistītām parādībām. Doktors izpēte situāciju un atklāj, ka mēness nav vienkāršs pavadonis, bet milzīga ola, kurā miljonu gadu gaitā ir audzis milzīgs kosmosa pūķis. Viņš attēlo pūķi ar tehnoloģiju, kur bija atstājuši kalnraci uz mēneša un izsauc:

Aizvakar biju uz paneļdiskusiju “Vai zinātne apglabājusi Dievu?”, kas notika LU lielajā aulā. Divu stundu laikā, daudz, kas interesants tika pateikts, bet pirmā lieta, kas man likās īpaši nozīmīgi bija tas, ka LU aulā bija pārpilna, galvenokārt ar jauniešiem, un bija pat diezgan daudz cilvēku, kuri nevarēja atrast sēdvietu. Tas liecina par to, ka jautājums par Dievu tomēr ir interesants daudziem cilvēkiem. Domājot nedaudz, tam tomēr nevajadzētu būt pārsteidzošam, neskatoties uz to, cik daudz no tiem cilvēkiem tic Dievam, vai apmeklē dievkalpojumus regulāri (es nezinu), ja mēs atcerēsimies Sv. Augustīna vārdus:

Šodien (3.novembrĪ) ir Armina Arlerta džimšanas  dienā.
(Piedodiet, bet man vajag arī mazāk nopietni posti:)
Armins ir viens no mangas Šingeki no Kyodžin galvēnājam personībām. Viņš savā veidā arī iedvesmoja šī bloga nosaukumu, "Ārpus mūrim", jo viņš dzīvo zemē, kas ir ieslēgta milzīgos mūros, jo ārpus mājo milzi, kas ēd cilvēkus. Bet viņš sapņo par to, kādā dienā aiziet no mūrim un redzēt jūru. Viņš ir ļoti lojāls draugs, gatavs upurēt sevi citu labā.  Viņš nav stiprs, bet viņš ir drosmīgs un māk izdomāt labus plānus, kas ir glābušies viņa draugu un biedru dzīvības vairākas reizēs.

Starp citu, šodien Japānā arī apzīmē Kultūras dienu, lai svinētu mieru un brīvību un atbalstītu kultūru. Varbūt nav nejauši, ka mangas autors izvēlējās tieši tādu dienu Armina dzimšanas dienai. 

Citā dienā vēlos rakstīt vairāk par viņu un par viņā attiecībām ar saviem labākajiem draugiem, Erenu un Mikasu, bet pagaidām tikai dalos vienu video viņa godam, ko esmu atradis YouTube-ā, kas manuprāt ļoti labi raksturo Armina personību, un kas man patika. Ceru, ka Jums arī patiks.