Atraisīt mezglus mūsu dzīvē

Rīt (8.decembrī), un īstenībā sakot jau šovakar, katoļu baznīcā svinēs Vissvētākās Jaunavas Marijas bezvainīgas ieņemšanas lielos svētkus. Svētkos atzīme īpašu žēlastību, ka Dievs aizsargāja savu māti no pirmgrēka traipa no viņas pašas ieņemšanas brīža (sk. Katoļu baznīcas katehisms, Nr. 490-492).

Viena glezna, kas attēlo Vissvētāko Jaunāvu zem šī nosaukuma, un kas man ļoti patīk ir "Marija mezglu atraisītāja" no Augsburgas Pētera pie Perlaha baznīcas.  Par šīs gleznas tapšanu stāsta šādu stāstu:  Gleznu dāvināja 1700.g. Augsburgas pilsonis Hieronīms Ambrozijs Langenmantels. Saka, ka viņa vectēvs Volfgangs bija tuvu no šķiršanas no viņas sievas Sofijas Rencas (Sophia Rentz), un viņš meklēja padomu pie Jezuīta tēva P. Jakoba Rema, kas dzīvoja Ingolštatē. Jezuīts esot lūdzis pie kāda Jaunavas Marijas attēla teicot: "Ar šo reliģisku aktu uzceļu laulības saiti, atraisu visus mezglus un nogludini to." Pēc tam miers esot atgriezis laulāto mājā un pāris palika kopā. Tādēļ gleznā Marija ir attēlota ar lenti, kuras mezglus viņa atraisa.

Interesanti ir tas, ka šī glezna ir ļoti pazīstama Dienvidamerika, it īpaši Argentinā, jo pāvests Francisks, toreiz Horhe Mario Bergoljo, 1986.g. apmeklēja šo baznīcu Augsburgā kamēr viņš mācījās Vācijā. Viņam iepatika glezna, un viņš izplatīja šo gleznu savā dzimtenē. Man jāatzīst, ka mana ģimene ir no Augsburgas, tādēļ mīlēt šo gleznu ir nedaudz patriotisms. Bet ir arī tā, ka mums visiem dzīvē dažādos brīžos parādās mezgli, kuri paši nespējām attaisīt. Tāpēc man šis attēls un ar to saistīta vēsture man ļoti uzruna. Tas nozīmē, ka pastāv aizbildne debesīs, kur pirmgrēks neskara, bet kas tomēr nav aizmirsusi par saviem līdzcilvēkiem, un viņiem palīdz atraisīt mezglus, kas veidojas pirmgrēka un mūsu grēku dēļ. Tas dod lielu cerību, pat šķietami nerisināmās situācijās.

Marija mezglu atraisītāja