Žēlsirdības darbi

Pāvests francisks ir sludinājis Žēlsirdības gadu, kas sāksies šodien. Katoļu baznīca tradicionāli uzskaita 7 žēlsirdības darbus tuvākā miesai un 7 tuvākā dvēselei (sk. Katoļu baznīcas katehisms, Nr. 2447). Pāvests Francisks ļoti bieži mudina cilvēkus izdarīt žēlsirdības darbus. Man tas mudināja meklēt piemērus Šingeki no Kjodžin mangā un animē. Ceru, ka tā nav tikai muļķība - man bija dziļāka domā par to. Lasiet līdz beigām, un tad Jūs varēsiet mani izsmiet.

Žēlsirdības darbi tuvākā miesai

1. Dot ēst izsalkušajiem.

Erens palīdz Historiai nest ēdienu bāreņiem.

2. Dot dzert izslāpušajiem.

Krista piedāvā ūdens (un maizi) Sašai, pēc tam, kad Saša bija izpildījusi sodu par kartupeļa ēšanu un noģība aiz izsalkuma un slāpēm.

3. Apģērbt kailos.

Erens dāvina savu šalli Mikasai, kad viņai bija augsti un viņa bija viena pati pasaulē. Ļoti iespējams "cutest" aina visā seriālā. Atcerēties šo notikumu pietiek, lai pārliecinātu Mikasu, ka dzīve ir skaista, neskatoties uz visām nežēlībām, kas viņai ir jāpiedzīvo.

4. Dot patvērumu patvērumu meklētājiem vai bezpajumtniekiem.

Erens un viņa tēvs piedāvā savu māju Mikasai, pēc tam, kad viņa bija zaudējusi savu ģimeni.

5. Apmeklēt slimos.

Mikasa, Armins un Žans gaida Erena atveseļošanos.

6. Atbrīvot (vai apmeklēt) ieslodzītājos.

Historia atbrīvo Erenu.

7. Apglabāt mirušos.

Šeit kremē kaujā par Trostu kritušos nevis apglabā, bet Japāņu kontekstā, tas ir tas pats.

Žēlsirdības darbi tuvākā dvēselei

1. Mācīt nezinošos.

Ervīna tēvs bija skolotājs, kas meklēja un mācīja patiesību.

2. Dot padomu tiem, kas šaubas.

Erens iedrošina Historiu, kad viņa šaubās par savu lomu pasaulē un savu personību.

3. Aizrādīt grēciniekus.

Erens norāda Hanesu par dzeršanu sardzes pienākuma izpildes laikā.

4. Pacietīgi ciest netaisnīgumu.

Ievainots pēc sakāves skautu 57.misijā Erenam jāklausa ļaužu kritika. Ar Mikasas palīdzību viņam izdosies nomierināties un nedusmoties.

5. Labprāt piedot nodarījumus.

Erens piedod Levijam par prāvā nodarīto.

6. Mierināt nomocītos.

Mikasa mierina nomocītu Arminu (pa kreisi) kaujas laikā. Petra (pa vidu) un Levijs (pa labi) mierina mirstošu karavīru.

7. Lūgties par dzīvajiem un mirušajiem.

Griša lūdzas par savas ģimenes drošību.

Tagad man atliek paskaidrot kāpēc es tērēju laiku meklēt bildes no manas mīļākās mangas/animes, lai attēlotu žēlsirdības darbus. Ir divi iemesli.

1. Mani fascinē attiecība starp kristietību un kultūru. Kristietība ir atvērta katrai kultūrai, un katra kultūra ir atvērta kristietība. Kultūra ir veids, kā kāda tauta saprot pasauli, un tas ir arī dziļi saistīts ar tās tautas reliģiskām tradīcijām (t.i., kults).  Mēs cilvēki ir spējīgi saprast kaut ko pareizo par pasauli un dzīves jēgu, jo, kaut arī esam pirmgrēka dēļ ievainoti, mūsu prāts un griba nav pavisam bojāti. Tādēļ, katrā kultūra būs daudz no patiesības. Tomēr, katrai kultūrai arī piemīt nepilnības, kas ir jāattīra. Tas ir ļoti redzams Eiropas vēsturē. Pirms 2000.gadiem romiešu impērijā tika nogalināti cilvēki cirkā, lai izklaidītes. Pastāvēja verdzība. Slimnīcas un universitātes nebija pazīstamas. Slimi un nabagi cilvēki vienkārši nomira, un neviens īpaši nerūpējās par viņiem. Sievietēm bija minimālas tiesības attiecībās ar vīriešiem. Kristietība izraisīja ētikas revolūciju. Tas nenotika no vienas dienas uz otru un nekad nespēja pilnībā attīrīt rietumu kultūra no netaisnībām izpausmēm, bet pasaule bija neatpazīstama tieši dēļ žēlsirdības darbiem. Iespaids bija tik liels, ka imperators Julians Atritējis mēģināja (neveiksmīgi) atjaunot pagānismu Romiešu impērijā, viņš pavēlēja saviem priesteriem turpināt žēlsirdības darbus, jo tas bija vienīgais, kas no kristietības viņam pozitīvi iespaidoja (sk. pāvesta Bendikta XVI encikliskā vēstule Deus Caritas Est, Nr. 24).

Kāds ir sakars ar mangu Šingeki no Kjodžin no Japānas? Japāna ir sena un ļoti attīstīta kultūra, bet tur dzīvo ļoti maz kristiešu (starp 1% un 2,3%). Tomēr, var atrast žēlsirdības darbus. Varbūt cilvēki viņus nesauc tā, vai pievērš īpašu uzmanību, bet viņi tiek izdarīti. Un tas ir brīnišķīgi, jo rada, ka kristīgas vērtības tur varētu arī atrast auglīgu zemi (kā tas arī bija, kad pirmie misionāri atnāca uz Japānu), neskatoties citām praksēm, kas varbūt nav savienojamas ar kristietību (tā pat kā mūsdienas Eiropā vēl ir, vai atkaļ ir, daudzas prakses, kas nav savienojamas ar kristietību. Protams rodas jautājums: Kāpēc kristietība būtu vajadzīgi tādā sabiedrībā, kāda ir attēlotā Šingeki no kjodžin? Tur kristietība būtu ļoti vajadzīga. Cilvēkiem, kas dzīvo aiz mūriem trūkst cerības. Vienīga cerība ir pārdzīvot nedaudz, varbūt baudīt ēdienu vai dzīvot mierā ar tuviem cilvēkiem. Bet nāve vienmēr ir klātesoša. Ticēt, ka Kristus ir uzvarējis nāvi un aicina uz mūžīgu dzīvi pilnīgi mainītu cilvēku dzīves un viņiem dotu cerību, kā tas arī ir reālajā pasaulē. Arī palīdzētu daudziem pārvārēt kārdinājumu, kas daudzus aiz mūrim mudina uz egoismu, kas izpaužas korupcijā, citu izmantošanā un vienaldzībā pret citiem, kas Šingeki no kjodžin pasaulē bieži tiek attēlots.  

2. Gandrīz visi žēlsirdības darbu piemērus, ko atradu mangā bija tādi ikdienišķi darbi, ko izdarīja cilvēki spontāni savās parastās dzīves apstākļos. Tas ir interesanti, jo kaut arī organizēti žēlsirdības darbi (piemēram, Caritas vai Diakonija vai valsts iestādes u.c.) ir un vienmēr būs svarīgi, es atļautos pateikt, ka tik pat svarīgi, un varbūt pat vairāk, ir ikdienišķi žēlsirdības darbi, ko mēs varam darīt savā apkārtnē: mājās ar ģimenes locekļiem, darbā ar kolēģiem, un visur, kur atrodamies, un kur varam kādam atvieglot dzīvi. Vienalga, cik daudz cilvēku nodarbosies ar organizētajiem žēlsirdības darbiem, viņu būs mazs, salīdzinot ar cilvēkiem vispār, un ja mēs izdarītu vairāk žēlsirdības darbus savā vidē, varbūt mazāk cilvēku nonāktu tādās grūtās situācijās, kur viņiem būtu nepieciešama profesionāla palīdzība.