Š.g. 19.janvārī mums bija divi viesi, Velta Puriņa un Ainārs Ašaks, kas stāstīja par savām atmiņām no barikāžu dienām pirms 25 gadiem, kā arī par saspringtajām dienām 1991.g. augustā, kad notika pučs Maskavā. Viņu prezentācija bija ļoti iespaidīga vispirms tādēļ, kā abi divi bija personiski piedalījušies, attiecīgi, kā televīzijas žurnāliste un videooperatoru. Es neatļaušos pārstāstīt, visu, ko viņi stāstīja, jo mana atmiņa nav pietiekoši laba, bet man bija divi galveni iespaidi. Vispirms, kaut arī diemžēl daži cilvēki gāja bojā, es brīnos ka nenotika lielākā asinsizliešana. Sen jau biju pārliecināts, ka tas ir brīnums, pateicoties Vissvētākās Jaunavas Marijas aizbildniecībai. Otrais iespaids, kas ir saistīts, ir tas, ka tas rezultāts varētu būt daudz vardarbīgāks vai šausmīgāks, ja kaut viens cilvēks būtu rīkojies citādi. Kaut kā katrs cilvēks darīja tieši tas, kas bija vajadzīgs. Dažiem tas prasīja liela drosme, citiem lielā atturība, lai izvairītos no vardarbības ļoti saspringtajos situācijās. Tas, ka katrs cilvēks rīkojās "pareizi", man liekas rada uz noslēpumu, ka katrs cilvēks ir brīvs un atbildīgs, un tomēr, Dieva apredzība vada vēsturi, respektējot katra cilvēku brīvību, bet palīdzot, kur nepieciešams. Starp citu, mangā Šingeki no Kjodžin (61.nodaļā) notika kaut kas ļoti līdzīgs. Nestāstīšu sīkumus, bet tur arī var redzēt situāciju, kurā kļūst acīmredzams, ka daudzu cilvēku individuālu lēmumus (būt drosmīgam, rīkoties taisnīgi, aizstāvēt patiesību...) mainīja pasaule. Bet ja dažreiz tas ir ļoti acīmredzams, vai tas nevarētu būt vispārīgs likums, katru dienu? Lai mainītu pasauli, katram jāmainās pašam. No mūsu ikdienas rīcībām ir atkarīgi daudz vairāk, nekā iedomājāmies. Un tas man liek domāt par to, ko teica Sv. Hosemarija Eskriva savā grāmatas Ceļš 755. punktā: Neaizmirsti, ka daudzas ļoti svarīgas lietas ir atkarīgas no tā, kā tu un es izpildām Dieva gribu. Un kad viņš runāja par Dieva gribu, viņš īpaši uzsvēra Dieva gribu mazajās ikdienišķās lietās, ko dara katrs cilvēks katru dienu.
0 Comments
Leave a Reply. |
Florians
|