Daudz tiek runāts par izglītību, kādai tai ir jābūt, cik un kādas augstskolas ir vajadzīgas. Vēlos veltīt dažus vārdus arī tematam, par ko maz runā, proti, liberālajai izglītībai. Kas tas ir? Domātājs, kas mums var palīdzēt ir Džons Henrijs Ņūmans (John Henry Newman), kas rakstīja grāmatu Universitātes ideja (The Idea of a University), kura 5.nodaļu apskatīsim šeit. Viņš apraksta liberālās izglītības rezultātu: A habit of mind is formed which lasts through life, of which the attributes are, freedom, equitableness, calmness, moderation, and wisdom; or what in a former Discourse I have ventured to call a philosophical habit. Pirmā īpašība ir brīvība. Kāpēc? Ņūmans apgalvo, kā šādai izglītībai nav vajadzīgs cits mērķis. Tāda izglītība var pati par sevi kalpot par savu mērķi. Ir tāda izglītība, kas kalpo kaut kādam mērķim, ar kuru cilvēks kļūst spējīgs veikt konkrētus uzdevumus: kaut kādu amatu vai profesiju. Un mūsdienas diskusija, tas ir vienīgais vēlamais izglītības rezultāts. Konkrētas zināšanas, kas ļauj veikt konkrētus darbus, risināt problēmas, attīstīt ekonomisku aktivitāti: būt radošam. Liberālās izglītības mērķis ir kaut kas cits. Mērķis ir pašas zināšanas. Ne tik daudz zināšanas, kā fakti, bet zināšanas, kas ļauj redzēt vairāk nekā to, ko jutekli rāda, kas spēj veidot viedokli par lietām, kas sasaista atšķirīgas lietas un izvērtē viņu izvietojumu svarīguma skalā. Cilvēki ar tādām zināšanām ir brīvi, jo: Not to know the relative disposition of things is the state of slaves or children; to have mapped out the Universe is the boast, or at least the ambition, of Philosophy. Ņūmans apgalvo, ka šādas zināšanas nevar iegūt no grāmatām, nevar iegūt ātri, un nevar ātri aizmirst, jo vairāk nekā fakti, šādas zināšanas veido stabilu nostāju (habit). Pasniegt tādas zināšanas ir jēdziena “izglītības” patiesa nozīme. Citas zināšanas pasniedz caur apmācību. Liekās šokējošs, ka Ņūmans uzstāj uz to, ka šādām zināšanām nav cita mērķa, nekā to pārvaldīšanas, ja mēs varam tā teikt. Viņi nekam citam neder, bet tomēr ir vērts viņus iegūt. Viņš pat norāda uz biežo kļūdu, ko liberālās izglītības aizstāvji bieži dara, proti, apgalvot, kā liberālā izglītība padara cilvēkus labākus, tikumīgākus, ētiskākus. for they have ever been attempting to make men virtuous; or, if not, at least have assumed that refinement of mind was virtue, and that they themselves were the virtuous portion of mankind... Zināšana ir viena lieta, tikumiskums ir pavisam cita lieta, un pieredze (vai skats uz ziņām) to arī pierāda. Zināšana nav piemērots instruments, lai pieradinātu cilvēka kaislību un lepnumu. Tāpēc viņam ir tik svarīgi noliegt pat tādu cēlu mērķi, ka padarīt cilvēkus tikumīgākus, jo ja viņa arguments balstītu uz tā apgalvojumu, tad uzreiz viņam pateiktu, ka liberālā izglītība nav bijusi veiksmīga, kamēr praktiskā izglītība gan bijusi veiksmīga un lietderīga. Beigās, viņš secina: Liberal Education makes not the Christian, not the Catholic, but the gentleman. It is well to be a gentlemen, it is well to have a cultivated intellect, a delicate taste, a candid, equitable, dispassionate mind, a noble and courteous bearing in the conduct of life;—these are the connatural qualities of a large knowledge; they are the objects of a University Zināmā mērā, varētu teikt, ka liberālā izglītība veicina vienu cilvēka pilnveidošanas aspektu: There is a physical beauty and a moral: there is a beauty of person, there is a beauty of our moral being, which is natural virtue; and in like manner there is a beauty, there is a perfection, of the intellect. Tomēr nepretendē, ka sasniedz pavisam cilvēka pilnveidošanu. Kāpēc, tad tas ir atbalstāms (arī, kā viņa konkrētajam gadījumam, baznīcas dibinātā universitātē): Body and mind are carried on into an eternal state of being by the gifts of Divine Munificence; but at first they do but fail in a failing world; and if the powers of intellect decay, the powers of the body have decayed before them, and, as an Hospital or an Almshouse, though its end be ephemeral, may be sanctified to the service of religion, so surely may a University, even were it nothing more than I have as yet described it. We attain to heaven by using this world well, though it is to pass away; we perfect our nature, not by undoing it, but by adding to it what is more than nature, and directing it towards aims higher than its own. Ceru, ka tas mudina domāt par to, kādai ir jābūt universitātei? Vai tādām universitātēm jābūt? Vai pietiek ar profesionālo izglītību, kas galu galā dod ekonomiskus rezultātus? Ja liberālā izglītība ir vēlama, tad vai tā ir jāsniedz visiem? Kā to labāk darīt? Un vai tiešam nebūs nekāda labuma?
6 Comments
Emanuels
24/10/2015 11:43:54
Ļoti inbtresantas idejas. Man rodas jautājums: vai profesionālājā izglītībā cilvēks nevar arī apgūt šo 'cultivated intellect, a delicate taste, a candid, equitable, dispassionate mind, a noble and courteous bearing in the conduct of life"?
Reply
Florians
24/10/2015 18:26:35
Man liekas, ka visi var iegūt tādu filozofisku izglītību un manuprāt būtu vēlams, ka būtu daļa no vispārīgas izglītības un arī profesionālās izglītības, kā tas arī ir, vai vismaz cenšas, lai tā būtu. Līdzīgi, manuprāt visiem ir labums no muzikālas izglītības vai no prasmes spēlēt kādu mūzikas instrumentu, bet tomēr ir labi, ka ir cilvēki, kas kļūst par izciliem mūziķiem.
Reply
Emanuels
26/10/2015 18:47:37
Paldies par precizējumu. Man rodas vēl jautājums: kāpēc izmanot apzīmējumu: “liberālā” izglītība? Bloga tekstā labi aprakstīti šīs izglītības veida mērķus un labumus, bet ne pašas izglītības formas: saturs, metodika, vērtēšana… Kas īsti ir “liberāls” sājā izglītībā?
Florian
27/10/2015 13:38:56
Varbūt vārds "liberālā izglītība" nav labs tulkojums latviešu valodā no angļu valodas "liberal education". Pat angļu valodā vārdam "liberal" mūsdienās ir pavisam cita nozīme nekā Ņūmana laikā (gandrīz pretējā). Pats vārds nāk no Latiņu sāknes, ko nozīme "brīvs", un tāda izglītība ir brīva tādā ziņā, ka viņa saturu nenosaka kaut kāda amata vai profesijas, bet kas ir pati par sevi mērķi.
Emanuels
31/10/2015 18:05:08
Skaidrs, paldies par precizējumu.
Reply
Leave a Reply. |
Florians
|